cunctative


cunc·ta·tion

C0805100 (kŭngk-tā′shən)n. Procrastination; delay.
[Latin cūnctātiō, cūnctātiōn-, from cūnctātus, past participle of cūnctārī, to delay; see konk- in Indo-European roots.]
cunc′ta′tive (kŭngk′tā′tĭv, -tə-tĭv) adj.cunc′ta′tor n.